Mācību joma

Aktivitātes

Dabaszinātņu joma

·         Kopā ar bērnu novērojiet augu, dzīvnieku un sēņu pazīmes, salīdziniet augus, dzīvniekus un sēnes savā starpā.

·         Vērojiet ar bērnu smilšu, mālu, akmeņu un ūdens struktūru, salīdzinot tos (berams, lejams, smags, viegls utt.). Palīdziet bērnam eksperimentēt un vērot ūdens īpašības (sasaldējot ūdeni, vārot ūdeni).

·         Piedāvājiet bērnam dažādu materiālu un formu priekšmetus (papīra, plastmasas, akmens, koka) un rosiniet viņu tos salīdzināt, raksturot to īpašības un izmantošanas iespējas.

·         Dodoties pastaigā ar bērnu, līdzi ņemiet A4 lapas un krītiņus. Nonākot parkā vai mežā, katrs var izvēlēties savu koku, vēlams dažādus. Protams, vispirms jānoskaidro kā katru koku sauc, pēc kā to var pateikt. Varat palīdzēt uzrakstīt uz lapas koka nosaukumu, ja bērns to vēl nespēj. Pēc tam katrs dodas pie sava izvēlētā koka. Pieliekot lapu pie koka stumbra un turot krītiņu guļus, katrs ”uzkrāso” koka mizas faktūru. Pēc tam var faktūras salīdzināt, izpētīt. Kopīgi var šos kokus izmērīt ar sprīžiem, plaukstām, soļiem. Var visa ģimene apķerties ap koku un skatīties, vai tas izdodas.

·         Kopā ar bērnu vērojiet debess ķermeņus (Mēness, Saule, zvaigznes) dažādās diennakts daļās (rīts, diena, vakars, nakts) un mudiniet bērnu raksturot tos.

·         Dodoties pastaigā ar bērnu, vērojiet dažādas virsmas - līdzenas un nelīdzenas. Rosiniet bērnu pamanīt šīs virsmas, atšķirt tās.

·         Mainoties gadalaikiem, laikapstākļiem, diennaktij, mudiniet bērnu stāstīt par novērotajām pārmaiņām dabā.

·         Dodoties uz/no bērnudārzu, pārrunājiet ar bērnu norises dabā, laikapstākļos, dzīvnieku un cilvēku ikdienā. Lūdziet bērnam salīdzināt rītu ar vakaru, vakardienu ar šodienu. Ieklausīties putnu balsīs un atdarināt tās, ievērot apģērba maiņu gadalaikos, sētnieku darbu un darbarīkus – krītošas lapas vai sniega šķūrēšana utt.

·         Piemājas lielākajā peļķē ļaujiet bērnam peldināt dažādu materiālu “kuģīšus” un kopā pētiet, kas peld, kas grimst utt.

·         Dodoties pastaigā ar bērnu, varat uzspēlēt dažādas spēles, kas attīstīs bērna vērīgumu, analītiskās prasmes (piemēram, nosauksim skaļi visas lietas, kas sākas ar burtu…(izdomā katrreiz citus burtu); kurš pirmais ieraudzīs kaut ko…( zilu, sarkanu utt.); kurš ieraudzīs kaut ko apaļu, trijstūrainu…; šodien nosauksim visas lietas, kas gatavotas no stikla, plastmasas…; šodien sauksim lietas, kas noderētu mums mājās, ciemos ejot…). Pēc pastaigas novēroto vai piedzīvoto var attēlot zīmējumos vai arī pastaigas laikā nosauktās lietas var ar telefonu nofotografēt, izprintēt un veidot kolāžas.

·         Kopā ar bērnu pārrunājiet drošības noteikumus, kas jāievēro saskarsmē ar augiem, sēnēm un dzīvniekiem un ik pa laikam pārliecinieties, ka bērns tos saprot un ievēro.

·         Mudiniet bērnu izmest atkritumus tiem paredzētajās vietās.

·         Saudzējot dabu, kopā šķirojiet atkritumus (piemēram, papīru, plastmasu) un māciet bērnam taupīt materiālus (piemēram, papīru) un dabas resursus (piemēram, ūdeni)!

·         Iesaistiet bērnu apkārtnes sakopšanas darbos - grābt lapas ar grābekli, apliet puķes, ar lāpstu tīrīt sniegu u.c. Esiet saprotoši, jo bērnam ne vienmēr tas izdosies tik labi, kā vēlētos, taču praktiska darbošanās palīdzēs bērnam šīs prasmes attīstīt!

·         Kopā ar bērnu izstrādājiet un pārbaudiet drošu ceļu uz bērnu dārzu. Izstaigājiet, pārrunājiet un tad vakarā kopīgiem spēkiem izgatavojiet drošā ceļa karti. Tas būs gan interesanti, gan noderīgi. Pārrunājiet arī drošības noteikumus, kas jāievēro ceļā.

·         Kopā ar bērnu sagatavojaties ģimenes vakariņām - iepērkoties vakariņām, bērns var palīdzēt Jums izvēlēties veselīgus produktus, meklēt konkrētos pārtikas produktus veikalos, izlasot to nosaukumus. Pēc veikala apmeklēšanas kopā gatavot - griezt, svērt, mizot (piemēram, no kartupeļu mizām var arī veidot zupas nosaukumu). Pēdējais posms - galda klāšana, ko uzticiet bērnam, palīdzot nostiprināt zināšanas par galda piederumu izvietojumu.

Mācību joma

Aktivitātes

Tehnoloģiju joma

·         Kopā ar bērnu gatavojiet ēst un klājiet galdu. Akcentējiet bērna uzmanību uz to, kā griež, rīvē, maisa salātus, gatavo citus ēdienus. Pārrunājiet, kāpēc uzturā jālieto veselīgi produkti un kuri ir veselīgi produkti. Kopā pētiet, lasiet receptes, pārrunājiet ēdienu sastāvdaļas, kopā sveriet, beriet, mēriet. Galdu klājot, pārrunājiet, kādi trauki ir nepieciešami un cik.

·         Kopā ar bērnu veidojiet iepirkumu sarakstu un dodieties uz veikalu iepirkties. Kopā ar bērnu noskaidrojiet, kādi produkti, preces nepieciešamas, sastādiet iepirkumu sarakstu (ļaujiet bērnam rakstīt, zīmēt nepieciešamos produktus). Dodoties uz veikalu, ļaujiet bērnam meklēt nepieciešamos produktus un preces, savukārt mājās mudiniet bērnu palīdzēt izkārtot nopirkto tam paredzētajā vietā - ledusskapī, plauktā, skapītī.

·         Esot dabā (parkā, pie ūdenstilpnēm u.c.), kopā ar bērnu vāciet dažādus dabas materiālus, pārrunājiet, kas un kādi tie ir. Mudiniet bērnu veidot dažādus radošos darbiņus no dabas materiāliem (kolāžas, foto rāmīšus, krāsot akmentiņus utt.). Lūdziet bērnu pastāstīt par to, ko viņš vēlas īstenot un pēc darba pabeigšanas mudiniet bērnu par to pastāstīt.

·         Ejot pastaigā, kopā ar bērnu salasiet dažādus dabas materiālus - zīles, kastaņus u.c. Lūdziet bērnam kārtot tos, veidojot kāda priekšmeta vai dzīvas būtnes siluetu, piemēram, ezīti, zaķīti, koku utt.

·         Kopā ar bērnu veidojiet apsveikuma kartiņas, ielūgumus, dāvaniņas draugiem, radiniekiem, rakstot tekstu kartiņās, ielūgumos, noformējot tās zīmējot, aplicējot;  lokat, zīmējat, dekorējat dāvanu kastītes,  pārrunājiet svētku svinēšanas gaitu, izvērtējot vairākas iespējas utt.

·         Mudiniet bērnu darboties ar plastilīnu, veidojot dažādus elementus – dzīvniekus, burtus, ciparus, ēdienus utt. Lūdziet bērnam savienot kopā dažādas detaļas un izmantot dažādus dabas materiālus (kociņus, akmentiņus utt.), kombinējot tos.

·         Mudiniet bērnu griezt dažādus elementus no veciem katalogiem, žurnāliem ar šķērēm, veidojot kolāžas no izgrieztajiem attēliem. Tāpat bērns var izgriezt burtus, ciparus un tos līmēt, veidojot vārdus.  Bērns var izplēst no papīra vienkāršus siluetus, vingrināties papīra locīšanā pēc nosacījuma (origami). 

·         Bērnu mudiniet veidot no veidošanas materiāla (plastilīna) regulāras un neregulāras formas. Piemēram, izveidot peli.

·         Iedodiet bērnam trīs dažādu krāsu dzijas pavedienu (aptuveni 30 cm garus) un lūdziet bērnam galā izveidot mezglu. Pieturiet galu (mezglu) un mudiniet bērnu pīt pīni. Saņem rokās trīs brīvos pavedienu galus, liek malējo pavedienu pamīšus pāri vidējam virzienā no labās un no kreisās puses. Kad pīnīte gatava, sasien mezglu.

·         Mudiniet bērnu tīt dziju kamolītī vai tīt dziju apkārt tualetes papīra rullītim.

·         Kopā ar bērnu gatavojiet sviestmaizi, ļaujot bērnam pašam uzsmērēt sviestu uz maizes, nogriezt desu vai sieru.

·         Lūdziet bērnam pastāstīt par to, kas ir veselīgs uzturs, kas ir jāēd regulāri, kas ir daudzveidīgs ēdiens.

·         Kopā ar bērnu pievērsiet uzmanību pareizai rakstāmpiederumu turēšanai. Pirksti ir nedaudz saliekti un brīvi, aptver pildspalvu, to īpaši nesaspiežot. Rādītāja pirksts ir tikai viegli uzlikts uz pildspalvas vai zīmuļa. Tā jāaptver apmēram 2 cm virs pildspalvas vai zīmuļa gala.

Mācību joma

Aktivitātes

Sociālā un pilsoniskā joma

 Kopā ar bērnu klājiet galdu, izkārtojot galda piederumus, salvetes. Bērnam ļaujiet saklāt svētku  galdu, izrotāt telpu. Palīdziet bērnam apgūt un ievērot manieres pie galda, piemēram, sakošļāt ēdienu ar aizvērtu muti, pietur ēdienu vajadzības gadījumā ar dakšiņu un sagriež ar nazi.

Pārrunājiet ar bērnu ģimenes svētku tradīcijas, tās apkopojiet, veidojot plakātu.

 Kopā ar bērnu izstaigājiet (izbrauciet ar sabiedrisko vai auto) ceļu uz skolu un mājup,  pievēršot bērna uzmanību apkārtnē nozīmīgajiem objektiem. Lai bērns ceļu labi iegaumētu, to ir ieteicams darīt regulāri!

Bērnam palīdziet no galvas iemācīties mājas adresi un vecāku telefona numuru.

Kopā ar bērnu vērojiet  apkārtnē, attēlos, filmās un citur dažādus cilvēkus un viņu emocijas. Aiciniet bērnu raksturot savas izjūtas ikdienas situācijās (priecājos, bēdājos, dusmojos u. c.). Runājiet ar bērnu par dažādām emocijām, nosauciet  savas un citu emocijas, rosiniet bērnu runāt par viņa emocijām.(Kā tu šobrīd jūties? Kā tu jūties,  kad esi saņēmis sev patīkamu lietiņu? Kā tu jūties, kad  tev kaut kas sāp? Kā tu jūties, kad esi priecīgs, laimīgs? utt.)

Pārrunājiet  ar bērnu  un pievērsiet uzmanību drošībai ikdienas dzīvē, laukumiņā uz ielas, kad jāvēršas pēc palīdzības. Sarunā ar bērnu noskaidrojiet, kuros gadījumos un kāpēc jāvēršas pie pieaugušā pēc palīdzības. Piedāvājiet rotaļā izspēlēt dialogus, kuri reālajās dzīves situācijās palīdzēs sev un citiem izvairīties no apdraudējuma.

Iepazīstiniet bērnu ar glābšanas dienestu pamatfunkcijām. Noskaidrojiet, kā rīkoties droši, kā saņemt nepieciešamo palīdzību, kuros gadījumos zvanīt uz ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.

Kopā ar bērnu aplūkojiet attēlus un videoierakstus par Latviju. Stāsiet un jautājiet bērnam par Latviju (kartē var sameklēt Latviju, stāstīt par robežvalstīm, par laukiem, upēm, ezeriem, dažādu tautību cilvēkiem).

Pārrunājiet, kā cilvēki Latvijā svin svētkus. Pastāstiet, ka 18.novembris ir Latvijas dzimšanas diena. Stāstiet, kas dzīvo Latvijā, un kāds ir mūsu valsts karogs, himna. Pastāstiet, ka ar cieņu jāizturas pret valsts simboliem.

Kad bērns mājās paveicis kādu darbiņu, lūdziet viņam/viņai par to pastāstīt, kā arī dot novērtējumu par savu darbu - kas izdevās labi, ko nākamreiz darīs citādāk.

Kad spēlējat kopīgu spēli, lūdziet bērnam izskaidrot spēles noteikumus.

Pārrunājiet ar bērnu mājas kārtības noteikumus un drošības noteikumus un mudiniet bērnu tos ievērot.

Ļaujiet bērnam patstāvīgi apģērbties (sasiet apavus, aiztaisīt rāvējslēdzēju, sapogāt pogas), pārbaudīt sava apģērba kārtību.